Strauji attīstoties modernajai rūpnieciskajai automatizācijai un attīstoties datortehnoloģijām, komunikāciju tehnoloģijām un vadības tehnoloģijām, tradicionālā vadības joma piedzīvo vēl nepieredzētas pārmaiņas un sāk attīstīties tīklu veidošanas virzienā. Vadības sistēmas struktūra ir attīstījusies no sākotnējās CCS (Computer Centralized Control System) uz otrās paaudzes DCS (Distributed Control System) līdz populārajai FCS (Field Bus Control System). Prasības lielam datu apjomam un liela ātruma{0}}pārraidei, piemēram, attēliem un balss signāliem, ir radījušas Ethernet un vadības tīklu apvienojumu, kas pašlaik ir populārs komerciālajā jomā. Šis rūpnieciskās vadības sistēmu tīklu vilnis ir integrējis dažādas populāras tehnoloģijas, piemēram, iegultās tehnoloģijas, vairāku-standarta rūpniecisko vadības tīklu starpsavienojumu, bezvadu tehnoloģiju utt., tādējādi paplašinot industriālās vadības jomas attīstības telpu un ieviešot jaunas. attīstības iespējas. Mūsdienu rūpnieciskās vadības galvenais aprīkojums ir iegultais rūpnieciskais dators un PLC. Tagad parunāsim par attiecībām starp šiem diviem rūpnieciskajiem kontrolieriem un to attiecībām sīkāk.
PLC ir definēts kā programmējams loģiskais kontrolieris, kas ir līdzīgs releja loģikas sistēmai. Releja loģiku galvenokārt izmanto, lai projektētu motora ķēdi un releja kopējo vadības paneli. Pēdējo 30 gadu laikā PLC ir ieņēmis ļoti nozīmīgu vietu rūpnieciskās kontroles jomā. Tas var nodrošināt procesa{1}}reāllaika darbību; lasīšanas un rakstīšanas ievades un izvades (I/O) vērtību reāllaika veiktspēja; tas var nodrošināt izpildes stabilitāti un nepārtrauktu darbību. Un uzticamība; kontroles koda un izpildes aizsardzība no ārējām ietekmēm; neatkarīga funkcija, nodrošinot kontroles reakcijas specifiku. PLC izmaksas ir samazinājušās, un sakaru iespējas ir nepārtraukti uzlabotas. Programmatūras attīstība ir arī ļāvusi lietotājiem viegli ievadīt iestatījumus un lietot, un PLC var arī uzņemties lielāku loģisko vadību. PLC var ievērojami uzlabot automatizācijas efektivitāti un palielināt produktivitāti, samazināt izmaksas un uzlabot pielāgošanās spēju, lai atbilstu pastāvīgi-mainīgajām ražošanas prasībām.
Līdz ar rūpniecisko datoru ieviešanu rūpnieciskās vadības jomā, PLC nav pilnībā aizstāts, jo tas ātri integrējas ar jaunām tehnoloģijām, piemēram, liels skaits tīkla savienojumu, apstrādes ātrums, lokālā glabāšana un programmēšanas elastība. Vēl viens iemesls ir tas, ka dažādu vadības moduļu integrācijai nav saderības problēmu, kas samazina palaišanas un sistēmas verifikācijas izmaksas, kā arī nodrošina pārbaudītu, augstu{0}}stabilitāti un labu vadības vidi.
Rūpnieciskās vadības datoru ieviešana ir nesusi lielas izmaiņas rūpnieciskās ražošanas jomā. Tā ir pavisam-jauna integrēta lietojumprogramma ar lielāku elastību, uzlabotām programmēšanas funkcijām, uzlabotu savienojamību un ietaupītu laiku un naudu. Lielā atšķirība no PLC ir tā, ka tas ļauj lietotājiem kontrolēt dažādas funkcijas, izmantojot rūpniecisko datoru, nevis daudzus PLC. Rūpnieciskā vadība izmanto Windows, Linux, Android sistēmas utt., kas var savienot rūpnīcas apakšējo daļu un uzņēmuma -līmeņa ERP sistēmu, izmantojot standarta saskarni. . Rūpniecisko datoru un PLC izmantošana automatizācijas sistēmās nav tikai viena vai otra izvēle. Pašreizējā vai nākotnes automatizācijas vilnī rūpnieciskajam datoram un PLC ir savas īpašības. Daudzos gadījumos vadības process ietver gan diskrētu, gan procesa vadību, tāpēc PLC un rūpnieciskais dators darbosies līdzās.
