Ķīna ir otrā lielākā ekonomika pasaulē un jau ir ekonomiski vadošā pasaulē. Tomēr šī dominēšana joprojām lielā mērā ir balstīta uz skaitļiem. Ķīna apvieno pasaules lielākā tērauda ražotāja, lielāka eksportētāja un lielāka auto tirgus titulu, bet vai tā ir arī ""? Pirms neilga laika Ķīnas izmeklēšana piesaistīja plašu uzmanību. Aptaujā teikts: Ķīnas rūpniecības līmenis atpaliek no Vācijas 100 gadus. Tas acīmredzami ir pārspīlēts, taču tas norāda uz galveno punktu, ka Ķīnai ir jāuzlabo savas tehnoloģiskās iespējas, un jo ātrāk, jo labāk.
Arvien skaidrāks kļūst tas, ka Ķīnas ekonomikas transformācija būs ārkārtīgi sāpīgs process. Taču, ja vēlamies vispirms uzlabot stagnējošo vai pat sarūkošo rūpniecības konkurētspēju atsevišķās jomās, transformācija ir neizbēgams ceļš. Transformācijai ir izšķiroša nozīme Ķīnas ekonomikas un patēriņa labā{0}}funkcijā. Par laimi, pakalpojumu nozare strauji attīstās, taču ar to nepietiek, lai nodrošinātu lielu skaitu stabilu un labi apmaksātu{1}}darbu, lai veicinātu patēriņu. Rūpniecība joprojām ir Ķīnas "galvenais spēks", kā tas ir Vācijā. Tikai saglabājot savas rūpnieciskās priekšrocības, Ķīna var sasniegt savus cēlos izaugsmes mērķus ilgtermiņā.
Ķīna šim nolūkam ir veltījusi sevi tehnoloģiskiem jauninājumiem. Ķīnas atslēgas vārds ir “Ražots Ķīnā 2025”. Šis ir pareizais sākums, jo pasaule tuvojas ceturtās industriālās revolūcijas — digitālās ekonomikas — sliekšņa. Kas nepiedalīsies jaunajā industriālajā revolūcijā, tas paliks aiz borta. Viens no galvenajiem virzītājspēkiem būs rūpniecības digitalizācija. Tādējādi Vācija pirms dažiem gadiem uzsāka iniciatīvu "Industry 4.0", kas tagad tiek enerģiski īstenota.
Datu drošība un datu suverenitāte ir izšķirošie faktori ceturtās industriālās revolūcijas īstenošanai
Tagad neviens nevar paredzēt, kurš izcīnīs vadošo vietu 4. nozares.{1}} laikmetā un ieņems vadību arvien sīvākajā starptautiskajā tirgū. Vācu eksperti ir vienisprātis, ka papildus pētniecības un attīstības finansējumam izšķiroša loma būs diviem cieši saistītiem faktoriem: datu drošībai un datu suverenitātei.
Ķīna uzsver "kibersuverenitāti", nevis "digitālo suverenitāti". Valdības kontrolē kibertelpā internets ir kļuvis pilnīgi "caurspīdīgs", un datu drošību uzņēmumiem nevar aizsargāt.
Tomēr, gluži pretēji, digitālajai ekonomikai ir vajadzīga aizsargāta virtuālā telpa, īpaši rūpnieciskiem datiem. Lai veiksmīgi attīstītu 4. nozari.{1}}, ir jāaizsargā to uzņēmumu un pētniecības iestāžu pētnieku un inženieru “suverenitāte”, kas ievieš inovācijas. Viņiem ir jābūt "jurisdikcijai" pār datiem. IoT un Industry 4.0 pamatā ir mērķtiecīga un līdz ar to viedāka nekā mūsdienu drošā krātuve (mākoņa risinājumi) un ievērojams datu apmaiņas pieaugums. Šie risinājumi var pilnībā izmantot savu potenciālu tikai tad, ja uzņēmumi tajā pašā un saistītās nozarēs vēlas apmainīties ar noteiktiem datiem. Lai to izdarītu, tie vispirms ir jānodrošina pret nesankcionētu izlūkošanu un šo datu zādzību vai ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus ir arī jānodrošina, lai datu "īpašnieks" varētu efektīvi un elastīgi pārvaldīt datus, tas ir, lai viņam būtu "datu suverenitāte". Tas pārsniedz efektīvu intelektuālā īpašuma aizsardzību, taču tas joprojām ir būtisks pamats.
Vācijā, lai atrisinātu dažas no iepriekš minētajām problēmām, šī gada sākumā Fraunhofer asociācija un 16 uzņēmumi apsprieda, kā izveidot jaunu "industriālo datu telpu", pamatojoties uz praktiskiem pielietošanas gadījumiem, ko ieguldījuši iesaistītie uzņēmumi, ar mērķi nodrošināt drošus datus Piegādes ķēde rada virtuālu telpu. Telpai ir jāspēj droši uzglabāt datus, nodrošināt kontrolētu un ierobežotu datu ceļu, kā arī garantēt datu drošību un datu suverenitāti. Nākotnē šai telpai vajadzētu paļauties uz 5G platjoslas savienojumu. Šis ļoti novatoriskais projekts var kalpot kā piemērs.
Ar kādiem izaicinājumiem Ķīna saskarsies?
Lai Ķīna sasniegtu 4. nozari.{1}}, tai ir jāatbilst šādiem īpašiem izaicinājumiem: Ķīnas interneta politika ļoti atšķiras no Vācijas. Pēdas, kurām nepieciešama kontrole, ir daudz smagākas. Piemēram, salīdzinot ar Vāciju, Ķīna anonīmu dalību tiešsaistes saziņā pieļauj tikai ļoti mazā mērogā. Turklāt Ķīnā ir skaidra tendence lokalizēt sensitīvus datus, izmantojot likumus. Šāda pieeja ir pretrunā ar interneta domāšanu, jo īpaši ideju par modernu datu tīklu veidošanu ar mērķi atbalstīt globālo uzņēmumu produktu ražošanu.
Ķīnas Kiberdrošības likumā, kas vēl nav pārskatīts, ir arī noteikums, kas paredz, ka uzņēmumiem papildus obligātajām datu lokalizācijas saistībām jāiesniedz iestādēm šifrēti datu atšifrēšanas ceļi. Šādi noteikumi ir atturējuši daudzus uzņēmumus un var kļūt par milzīgu šķērsli Vācijai stiprināt sadarbību ar Ķīnu 4. nozares.{1}} jomā. Mēs neredzam nekādu pievienoto vērtību drošības politikai, ierobežojot ražošanas datu šifrēšanu, un tas var pat radīt papildu drošības riskus mazattīstītām tīkla infrastruktūrām, piemēram, tām, kuras pārvalda uzņēmumi.
Tāpēc mēs mudinām Ķīnu pārskatīt šo noteikumu vai stingri ierobežot tā īstenošanu. Pretējā gadījumā Ķīna var palaist garām iespēju noķert ātrvilcienu, pirms oficiāli sāksies Ceturtā industriālā revolūcija. Ja pasaulē ir liels skaits mazu tīklu, kas ir saistīti ar valsti-un uz kuriem daudzos gadījumos attiecas datu lokalizācijas noteikumi, tas nav tādu vadošo uzņēmumu kā Huawei, Alibaba vai Haier interesēs, kas var nopietni traucēt attīstības un inovācijas potenciālu. .
Es ceru, ka šie noteikumi nekļūs par realitāti, taču, pat ja tā, ir iespējams, ka dažiem svarīgiem Vācijas uzņēmumiem un pētniecības iestādēm būs grūtības apstrādāt sensitīvus tehniskos datus, izmantojot esošo Ķīnas internetu. Jo, pirmkārt, pārrobežu datu apmaiņas ātrums{0}}nav pietiekami ātrs, un tas ir galvassāpes Vācijas uzņēmumiem Ķīnā. Otrkārt, Ķīnā nav aizsargātas kibertelpas, kurā uzņēmumi varētu droši apmainīties ar datiem. Šī iemesla dēļ Ķīnai būtu jāapsver arī "industriālās datu telpas" izveide.
Vācija un Ķīna ir īpaši vērtīgas un viena otru papildinošas partneres rūpnieciskās digitalizācijas jomā. Lai abu valstu visaptverošā stratēģiskā partnerība{{0}}pāraugtu par "Partnerību 4.0", ir jāiet inovāciju ceļš. Ja operatīvu kiberdrošības līgumu izdosies parakstīt pēc iespējas ātrāk, kā to abas valstis paziņoja kancleres Merkeles vizītes laikā Ķīnā pagājušā gada oktobrī, tas dos jaunu impulsu abu valstu partnerattiecību tālākai "jaunināšanai".
