Redaktora piezīme: Reizi gadā sākās "divas sesijas" Pekinā. Šeit tiek apkopota sabiedriskā doma, veidojot starojumu visos virzienos.
Šķiet, ka "divas sesijas" ir tālu no parastajiem cilvēkiem, bet patiesībā tās ir cieši saistītas ar visiem. Tas ir tāpēc, ka "divu sesiju" tēmas aptver visus sociālās dzīves aspektus un būtiski ietekmēs ikviena darbu un dzīvi. Mēs centīsimies interpretēt "divu sesiju" tālejošo ietekmi no pensiju, tiesiskuma, inovāciju un Pekinas, Tiaņdzjiņas un Hebei koordinētas attīstības viedokļa. Šie pieci aspekti ir arī pekinas nākotnes jaunās normas galvenais tonis.
Jaunajā normālajā situācijā vides aizsardzība ir nozare, kuru nevar apiet neatkarīgi no tā. Ilgu laiku vides aizsardzības izmaksas ir slēptas, kas liek mums uztraukties, ka tad, kad vides aizsardzības izmaksas kļūs skaidras, tās kļūs par slogu mūsu ekonomiskajai attīstībai. Bet, ja mēs pilnībā iesaistīsimies tirgus izšķirošajā lomā, vides aizsardzība var kļūt arī par lielu uzņēmumu, izmantojot "neredzamo roku".
No "piesārņojums vispirms, pārvaldība vēlāk" līdz "ir uzvara, ko sauc par atkāpšanos", attīstības modelim uz upurēšanas rēķina ir lemts atkāpties no vēstures posma. Pāreja no "kas piesārņo, kas kontrolē" uz "kas piesārņo, kas maksā" ir būtisks progress vides pārvaldības modelī. Neatkarīgi no tā, vai piesārņojuma kontroles profesionalitāte vai uzraudzības kontrolējamība ir vispārēja tendence ieviest tirgus mehānismus un veicināt trešo pušu pārvaldību. Pirms dažām dienām tika publiskoti Valsts padomes "Atzinumi par trešo pušu vides piesārņojuma pārvaldības īstenošanu", kuros sīkāk tika precizēti piesārņotāju maksājumu, uz tirgu orientētas darbības, kā arī valdības norādījumu un veicināšanas principi. Tuvākajā nākotnē tiks vēl vairāk stimulēta sociālā kapitāla dzīvotspēja, kas nonāk piesārņojuma kontroles tirgū, un vides aizsardzības lielie uzņēmumi patiešām atvērs savas durvis.
